Sarunas ceļvedis:
Kapelāns ir visiem – ne tikai ticīgajiem.
Miers un karš vienā cilvēkā.
Attiecības stiprākas par šāvieniem.
► Raidierakstu "LSMnīca" var dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv un portāla "Youtube" kontā.
Kapelāns ir visiem — ne tikai ticīgajiem
Latvijas aizsardzība ir ļoti personīga lieta. Katram ir savi iemesli. Tie sākas mājās, ģimenē, bērnos. "Mēs mācām redzēt to lielo bildi – par to, kas katru velk uz priekšu. Bet tāpat mācām padomāt arī par savām robežām, lai neizšautu visu pulveri īsā skrējienā," par kapelānu klātbūtni bruņotajos spēkos saka Dzērve.
Kapelāns ir atbalsts ne tikai tiem, kuri tic Dievam vai pieder kādai konfesijai.
"Es vienmēr lūgšu domāt par to, ko tu garīgi ēdīsi, bet nekad neteikšu, ko tieši tev ēst.
Par garīgajām lietām mēs runājam tad, kad cilvēki paši vēlas par to parunāt. Mēs esam kapelāni visiem."
Dzērve norāda, ka vīriešiem vispār ir grūti atzīt savu vājumu un izrunāt lietas, kas viņus biedē. "Es saku vīriem un zemessargiem – mēs esam cilvēki, un atzīt bailes nav nekas neparasts. Jautājums: kas ir stiprāks par bailēm? Domājiet par tiem, kurus mīlat un kuri mīl jūs, un tajā rodiet spēku."
Miers un karš vienā cilvēkā
Kā cilvēks, kura uzdevums ir rūpēties par garīgo pasauli un mieru, sadzīvo ar militāro realitāti – ieročiem un nāvi?
Dzērve uzskata, ka miers nozīmē arī spēju aizstāvēt sevi un savu zemi. "11. novembrī mēs pulcēsimies Brāļu kapos. Tā ir mūsu atbildība arī to priekšā, kas ir atdevuši savu dzīvību par Latviju. Viņi izdarīja savu, un mums atliek darīt savu."
Kapelāns aicina sadzīvot ar apziņu, ka kari cilvēces vēsturē bijuši un būs. Taču tas, vai karš nonāks līdz mums, ir tieši atkarīgs no mūsu pašu gatavības un vienotības.
"Karš būs, ja mēs pārstāsim darīt to, ko mēs darām. Jo neviens negrib kasīties ar spēcīgiem cilvēkiem. Karavīrs ir labākais draugs, kādu var vēlēties, un ļaunākais ienaidnieks, kādu var iegūt. Ja kāds jebkad sadūšosies un gribēs spert savu kāju mūsu zemē, viņam jāsaprot: tā nav mūsu izvēle, ka viņi šeit atnāk, jo viņi paši ir izvēlējušies šādu savas dzīves noslēgumu. Labāk lai viņi paliek tur, kur dzīvo. Mēs vēlam labu visiem, bet ārpus mūsu zemes robežām," uzsver Dzērve.
Raidierakstā "Formā!" Jēkabs Dzērve neslēpj – nepieciešamības gadījumā viņš prot rīkoties ar kājnieku ieročiem tikpat labi kā jebkurš cits zemessargs. Tomēr dienesta noteikumi kapelānam ieroci neparedz. Viņa īstais spēks un ikdienas ierocis ir pavisam cits – tas ir vārds.
Attiecības stiprākas par šāvieniem
Militārajā vidē dienējošajiem ir jāspēj paļauties vienam uz otru. Taču uzticēšanās nerodas tikai no kopīgiem uzdevumiem un disciplīnas.
"Mēs nedrīkstam aizmirst cilvēcību. Jo brīdī, kad atskanēs pirmais šāviens, tieši attiecības būs tā līme, kas mūs turēs kopā.
Tāpat kā mūsu muskuļu atmiņā paliek iemaņas, arī tas, ko mēs viens otram nozīmējam, kļūst par izšķirošu spēku," pauž Dzērve.
Arī sabiedrības cieņai pret karavīru nav jābūt tikai pateicības vārdiem svētkos – tā ir daļa no kopīgās atbildības par valsti.
"Latvijas iedzīvotājiem, redzot karavīrus un zemessargus formā, ir jābūt drošības un gandarījuma sajūtai – pateicībai par to, ka ir cilvēki, kuri sevi velta mūsu aizsardzībai pret tiem, kuri gribētu šeit ienākt ar netīriem zābakiem," saka Dzērve.
Klausies citas "Formā!" epizodes!