► Raidierakstu "LSMnīca" var dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv un portāla "Youtube" kontā.
Abi politiķi Zemessardzes dienestā pavadījuši jau vairākus gadus. Staķis ir daļa no zemessargu aprindās dēvētā "pirmā Ukrainas iesaukuma" jeb lēmumu pievienoties dienestā pieņēma pēc Krimas aneksijas 2014. gadā. Savukārt Kols, kura ģimenes ceļojuma dēļ atlikto iestāšanos Zemessardzē savulaik aprakstīja vairāki mediji, dienestā pavadījis jau 8 gadus.
Arī tagad, pildot Eiropas Parlamenta deputātu pienākumus Briselē un Strasbūrā, abi turpina doties uz mācībām. Regulārs mācību apmeklējums izsaucis pārsteigumu kolēģos Briselē, taču abi deputāti uzsvēra, ka dienests Zemessardzē palīdz labāk Eiropas Parlamentā skaidrot Latvijas un reģiona drošības situāciju.
"Parlamentā, kad es stāstu saviem kolēģiem, ka es braucu katru mēnesi uz militārajām mācībām, viņiem tas ir kaut kas… kā tas vispār ir iespējams? Es darbojos Drošības un aizsardzības komitejā, un tas [Zemessardze] iedod milzīgu svaru runājot ar pārējiem par to, kā ir," pauda Staķis.
Tam piekrita arī Kols, norādot: "Izskatās, ka austrumu flanga valstīm nav ilūziju par to, kāds apdraudējums pastāv. Pārējie paši skatās uz savām sabiedrībām – cik tās ir gatavas, noturīgas un apmācītas –, un Latvijas Zemessardzes piemērs ir tāds pozitīvs piemērs uz kopējā fona plašākā Eiropā. Piemēram, man itāļu kolēģi jau teikuši, ka plāno vizīti uz Latviju, lai iepazītos ar Zemessardzi, vispārējās valsts aizsardzības konceptu."
Pēc nepilniem diviem gadiem Eiropas Parlamentā Staķis novērojis, ka Baltijas valstu, Polijas un Somijas pārstāvji "aizsardzības un drošības jautājumos ir absolūti viedokļu līderi parlamentā". Un būšana daļai no valsts aizsardzības sistēmas Latvijā palīdzot vēl labāk noformulēt pozīciju drošības jautājumos.
"Pirms diviem gadiem Eiropā nebija sava [aizsardzības] komisāra, bija neliels finansējums Eiropas drošības fondā. Šobrīd ir komisārs, pastāvīgā komiteja, ir radīts plāns – Eiropas Komisijas Baltā grāmata –, ko mēs darīsim piecos gados, tad ir [finanšu instruments] SAFE, kas pasaka, kā mēs par to samaksāsim, un jau tagad Latvija šos līdzekļus sāk apgūt," līdzās vēl citiem aizsardzības jomas finansēšanas instrumentiem minēja Staķis, uzsverot, ka, viņaprāt, Eiropas Savienība patiesi izvirzījusi aizsardzību kā vienu no galvenajām prioritātēm.
Vienlaikus Latvijas eiroparlamentārieši novērojuši, atsevišķi citu valstu deputāti arvien neizprot Krievijas radītos draudus Eiropas Savienībai.
"Arī lielākajās politiskajās grupās ir tādi, kas cer, neraugoties uz kādu birku uzliek [Krievijas un Ukrainas] miera sarunām, mēs tūlīt atgriezīsimies [pie kādreizējām attiecībām ar Krieviju]. Var redzēt tiešām neadekvātas un mulsinošas rīcības – vai tiešām joprojām nesaprot? Bet tur jau ir cita domāšana – "esam tālu no frontes", "labi, atzīstam, ka austrumu flangam ir jāpalīdz"," atzina Kols.
Vairāk par abu Eiropas Parlamenta deputātu iemesliem iestāties Zemessardzē, nožēloto un iegūto dienestā, kā arī Eiropas politikas veidošanu var klausīties "Formā" 22. epizodē.
Klausies citas "Formā!" epizodes!