26 March 2026
Kas par seksuālo audzināšanu būtu jāmāca skolās? Pētnieki iesaka, nozare iebilst
Ģimenes studija
About
Latvijas Universitātes pētnieki izstrādājuši ieteikumus, kā skolās runāt par seksuālās veselības jautājumiem, tomēr nozarē strādājošie pret tiem ir kritiski. Kāpēc jauniešu seksuālā veselība ir tik "karsts kartupelis" un kas par seksuālo audzināšanu būtu jāmāca skolās? Ģimenes studijā diskute bērnu un pusaudžu ginekoloģe Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Lāsma Līdaka, Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības institūta direktore, asociētaja profesore Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedrā Anda Ķīvīte-Urtāne, kā arī organizācijas "Papardes zieds" vadītāja Iveta Ķelle.
Uz sarunu bija aicināts arī viens no nesen prezentētā pētījuma "Ģimenes veidošanas vērtībās balstīta tikumiskās dzimumaudzināšanas veicināšana Latvijas izglītības sistēmā" autoriem, Latvijas Universitātes vadošais pētnieks Manuels Fernandess, taču viņš atteicās studijā diskutēt ar uzaicinātajām viešņām, jo piedalās sarunās, kurās iespējama cieņpilna komunikācija.
Kaut arī teorētiski izglītība par seksuālo un reproduktīvo veselību ir iekļauta obligātajā skolu mācību programmā, tomēr ekspertu viedoklis - tā ir fragmentāra un jauniešiem nesniedz pietiekamas zināšanas. Par to liecina gan salīdzinoši liels grūtniecību skaits pusaudžu vecumā, gan jauniešu augstā inficēšanās ar HIV AIDS un citām seksuāli transmisīvām slimībām.
Ir bijuši vairāki mēģinājumi piedāvāt papildus mācību materiālus, lai skolotāji jēgpilnāk varētu ar saviem audzēkņiem runāt par šiem jautājumiem, tomēr vienmēr tas izraisījis diskusijas un kritiku. Šobrīd nozarē strādājošie aktīvi iebilst Latvijas Universitātes pētnieku izstrādātajiem ieteikumiem, kā skolās runāt par seksuālās veselības jautājumiem.
"Skolā 2030" ietvarā dzimumaudzināšana nav atsevišķs priekšmets, bet to var apgūt dabaszinātņu, arī veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomā. Kā informēja Valsts izglītības attīstības aģentūras speciālisti, valsts pamatizglītības standarts nosaka, ka, beidzot 9. klasi, skolēns ievēro personīgo higiēnu, skaidro ar reproduktīvo veselību saistītu infekciju izplatīšanos un profilakses nozīmi, skaidro cilvēka attīstības ciklu un faktorus, kas to ietekmē, analizē rīcību reproduktīvās veselības jomā. Proti, dzimumdzīves atlikšana, kontracepcijas nozīme.
Uz sarunu bija aicināts arī viens no nesen prezentētā pētījuma "Ģimenes veidošanas vērtībās balstīta tikumiskās dzimumaudzināšanas veicināšana Latvijas izglītības sistēmā" autoriem, Latvijas Universitātes vadošais pētnieks Manuels Fernandess, taču viņš atteicās studijā diskutēt ar uzaicinātajām viešņām, jo piedalās sarunās, kurās iespējama cieņpilna komunikācija.
Kaut arī teorētiski izglītība par seksuālo un reproduktīvo veselību ir iekļauta obligātajā skolu mācību programmā, tomēr ekspertu viedoklis - tā ir fragmentāra un jauniešiem nesniedz pietiekamas zināšanas. Par to liecina gan salīdzinoši liels grūtniecību skaits pusaudžu vecumā, gan jauniešu augstā inficēšanās ar HIV AIDS un citām seksuāli transmisīvām slimībām.
Ir bijuši vairāki mēģinājumi piedāvāt papildus mācību materiālus, lai skolotāji jēgpilnāk varētu ar saviem audzēkņiem runāt par šiem jautājumiem, tomēr vienmēr tas izraisījis diskusijas un kritiku. Šobrīd nozarē strādājošie aktīvi iebilst Latvijas Universitātes pētnieku izstrādātajiem ieteikumiem, kā skolās runāt par seksuālās veselības jautājumiem.
"Skolā 2030" ietvarā dzimumaudzināšana nav atsevišķs priekšmets, bet to var apgūt dabaszinātņu, arī veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomā. Kā informēja Valsts izglītības attīstības aģentūras speciālisti, valsts pamatizglītības standarts nosaka, ka, beidzot 9. klasi, skolēns ievēro personīgo higiēnu, skaidro ar reproduktīvo veselību saistītu infekciju izplatīšanos un profilakses nozīmi, skaidro cilvēka attīstības ciklu un faktorus, kas to ietekmē, analizē rīcību reproduktīvās veselības jomā. Proti, dzimumdzīves atlikšana, kontracepcijas nozīme.