Iedzimti kustību traucējumi: kāpēc tie rodas un kā var situāciju uzlabot?

Labdarības akcijas "Dod pieci!" uzmanības centrā šogad bērni un jaunieši ar neiroloģiskiem kustību traucējumiem, kuriem regulāra rehabilitācija ir izšķiroša cīņā par patstāvību un arī pilnvērtīgu dzīvi. Kas var izraisīt kustību traucējumus bērniem, biežāk tie ir iedzimti vai iegūti, un, ja tā ir noticis, kā mediķi vislabāk var palīdzēt? Studijā ir divi viesi no Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas: ģenētiķe Ieva Mičule un bērnu neiroloģijas virsārsts Mikus Diriks, kā arī četru bērnu mamma Latvijas spina bifida un hidrocefālijas biedrības pārstāve Jana Krūmiņa. 

Mikus Dīriks skaidro, ka kustību traucējumi var rasties dažādos līmeņos. 

"Cilvēkam ir muskuļi, kauli un saistaudu locītavas, tie ir izpildorgāni, kuri nodrošina šo kustību. Lai viņi zinātu, kas ir jādara, ir jābūt tādai kā pavēlniecībai, un šo pavēli dod nervu sistēma. Tās ir galvas smadzenes, muguras smadzenes, nervi. Ja šajā "pavēlniecības sistēmā" ir izveidojies kāds traucējums, kāds bojājums vai arī ir kāda iedzimta ģenētiska, iespējams, saslimšana, tad šī "pavēlniecība" dara nepareizas lietas un viņa nespēj precīzi nodot signālus. Tajā brīdī veidojas kustību traucējumi, un tos mēs saprotam ar neiroloģiskas dabas kustību  traucējumiem," skaidro ārsts.